Biežāk uzdotie jautājumi (BUJ)

Cilvēka papilomas vīruss (CPV) ir ļoti izplatīts vīruss, kas skar gan vīriešus, gan sievietes. To visbiežāk iegūst ādas un gļotādas saskares ceļā (piemēram, dzimumkontaktu laikā).

Par inficēšanos ar CPV sākotnēji nekas neliecina – vīruss nemanāmi inficē gļotādas un ādas šūnas un atkarībā no CPV tipa pakāpeniski rada dažādas veselības problēmas, arī dažāda veida audzējus. Visbiežāk CPV “iekārtojas” dzimumorgānos jeb ģenitālajā traktā.

Pastāv vairāk nekā 150 CPV vīrusa veidu jeb tipu. Apmēram 40 CPV tipu inficē tieši ģenitālo traktu. 13 CPV tipi ir kancerogēni jeb “augsta riska”, kas var veicināt dažādu vēža veidu attīstību, to skaitā dzemdes kakla vēzi. Tā, piemēram, dzemdes kakla vēzi 60% gadījumu izraisa 16. CPV tips, bet vairāk nekā 15% gadījumu – 18. CPV tips.

Atsevišķi augsta riska CPV vīrusa tipi var izraisīt ne tikai dzemdes kakla vēzi, bet arī ārējo dzimumorgānu vēzi, maksts un taisnās zarnas vēzi, mutes dobuma, lūpu un rīkles mutes daļas vēzi. CPV var izraisīt hronisku elpceļu papilomatozi u. c. slimības.

“Zema riska” CPV tipi izraisa dažādu kārpu veidošanos uz plaukstām un pēdām vai nepatīkamas un intīmo dzīvi traucējošas dzimumorgānu kārpas (kondilomas jeb papilomas) – tās ierosina 6. un 11. CPV tips.

Ar CPV visbiežāk inficējas ādas un gļotādas saskares ceļā (piemēram, dzimumkontaktu laikā).

CPV infekcija ir visbiežākā seksuāli pārnēsātā saslimšana. 70 – 80% no visiem seksuāli aktīvajiem cilvēkiem dzīves laikā inficējas ar CPV.

Vairumā gadījumu organisms pats var iznīcināt cilvēka papilomas vīrusu. Tomēr, ja tas nenotiek, vīruss var izraisīt gan pirmsvēža stāvokli, gan arī vēzi. Dzemdes kakla vēzis ir visizplatītākā vēža forma, ko izraisa CPV. Vairumā gadījumu to izraisa tikai un vienīgi CPV infekcija: vācu ārsts un pētnieks Harald zur Hausen par šo atklājumu 2008. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā un medicīnā.

Divu veidu CPV tipi (16. un 18.) izraisa aptuveni 70 % dzemdes kakla vēža gadījumu; aptuveni 20 % izraisa citi seši CPV tipi (31., 33., 35., 45., 52., 58.), bet atlikušos 10 procentus – apmēram desmit citi CPV tipi.

13 augsta riska CPV vīrusa tipi var izraisīt ne tikai dzemdes kakla vēzi, bet arī ārējo dzimumorgānu vēzi, maksts un taisnās zarnas vēzi, mutes dobuma, lūpu un rīkles mutes daļas vēzi. CPV var izraisīt hronisku elpceļu papilomatozi u. c. slimības.

Visefektīvāk no inficēšanās ar biežākajiem CPV pasargā tikai vakcinācija.

Latvijas valsts imunizācijas kalendārā no 2020. gada janvāra vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju tiek veikta ar 9-valento vakcīnu, nodrošinot aizsardzību pret 9 biežākajiem “augsta riska” CPV tipiem.

No 2020. gada janvāra Latvijā bērnu vakcinācijas kalendārā pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) ir iekļauta 9-valentā vakcīna. Latvijā par valsts līdzekļiem vakcinācija pret CPV infekciju tiek organizēta pie ģimenes ārsta, un to var saņemt 12 gadus veci zēni un meitenes. Meitenēm un zēniem valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV ir sākot no 12 gadu vecuma līdz pat 18. dzimšanas dienai. 

Jāatceras, ka vakcinācija pret CPV ir visefektīvākā pirms dzimumdzīves uzsākšanas.

Gadījumos, kad persona jau inficējusies ar kādu no cilvēka papilomas vīrusu, vakcīna var pasargāt no slimības, kas saistīta ar citiem vakcīnas CPV tipiem.

Pēc 18 gadu vecuma vakcinēšanos pret CPV ir iespējams veikt privāti, vakcīnu apmaksājot pašiem, par to konsultējoties ar savu ģimenes ārstu.

Zēniem, tāpat kā meitenēm, pieaug CPV infekciju un noteiktu audzēju risks. Vīriešiem CPV izraisa:

• Dzimumorgānu kārpas

• Anālās atveres pirmsvēža bojājumus un vēzi

• Mutes dobuma un rīkles pirmsvēža bojājumus un vēzi

Vakcinācija zēniem var pasargāt pret dažādām CPV izraisītām slimībām. Zēnu vakcinēšana var arī palīdzēt apturēt CPV infekcijas izplatīšanos nevakcinētām meitenēm.

Nepieciešamību uzsākt zēnu vakcināciju norādījusi arī Latvijas Onkologu asociācija, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija, Latvijas Kolposkopijas biedrība un Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība “Onkoalianse”.

Vakcinācija pret CPV ir viena no galvenajām prioritātēm Eiropas vēža uzveikšanas plānā, lai novērstu cilvēka papilomas vīrusa izraisītu vēzi.

Sievietēm dzemdes kakla vēzi iespējams novērst, veicot rutīnas veida skrīningu.

Vīriešiem nav skrīninga programmas.

CPV vakcīnu gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem var ievadīt vienlaicīgi ar citām vakcīnām, kaut tajā pašā dienā.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šīs vakcīnas lietošanu, jautājiet savam ārstam.

Gandrīz visi seksuāli aktīvi cilvēki dzīves laikā var inficēties ar CPV. Šīm vīrusam ir vairāk nekā 150 dažādu tipu un labā ziņa - lielākā daļa no tiem ir absolūti nekaitīgi! Taču, ja CPV infekcija pati neizzūd, tā var izraisīt vēzi.

Vakcinācija ir profilakses metode, kas darbojas, stimulējot imūnsistēmas spējas sniegt papildu aizsardzību pret cilvēka papilomas vīrusa jeb CPV infekciju.

Diemžēl paša organisma imūnsistēmas atbildes reakcija, ko izraisa inficēšanās ar kādu no CPV tipiem, ir vāja un nepietiekama un ne vienmēr nodrošina aizsardzību pret atkārtotu inficēšanos, tālab vakcinēšanās ir vienīgais veids, kā radīt aizsardzību pret inficēšanos ar konkrētiem CPV tipiem.

Vakcinācija rada tādus antivielu līmeņus pret onkogēnajiem CPV tipiem, kas ir ievērojami augsti un noturīgi salīdzinoši ar dabīgo infekciju.

Pēc vakcinācijas imūnsistēma atpazīst „uzbrūkošos” vīrusus un izstrādā antivielas, kas cenšas tos iznīcināt vai padarīt nekaitīgus. Šādā veidā imūnā sistēma labāk spēj aizsargāt cilvēkus no dzemdes kakla vēža un citām CPV izraisītām slimībām.

Tāpat kā citas vakcīnas, šī vakcīna var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Visbiežāk novērotās blakusparādības deviņvalentās vakcīnas lietošanas laikā:

Ļoti bieži (var skart vairāk kā 1 no katriem 10 cilvēkiem): blakusparādības injekcijas vietā (sāpes, pietūkums un apsārtums) un galvassāpes.

Bieži (var skart ne vairāk kā 1 no katriem 10 cilvēkiem): blakusparādības injekcijas vietā (zilumi un nieze), drudzis, nogurums, reibonis un slikta dūša.

Ārstiem ir pienākums ziņot par vakcinācijas nelabvēlīgo iedarbību, lai nodrošinātu pastāvīgu vakcinācijas drošības uzraudzību, tāpēc par jebkādām novērotām blakusparādībām, lūdzu, informējiet savu ārstu.

Ar pilnu informāciju par vakcīnas lietošanu un drošību varat iepazīties šeit.

Vakcīnas saņemšana Valsts apmaksātās programmas ietvaros meitenēm un zēniem no 12 gadu vecuma līdz pat 18.-tajai dzimšanas dienai notiek pie ģimenes ārsta. Ģimenes ārstam ir jāseko līdzi, kad bērnam jāsaņem pote, jo vakcīna pret CPV ir iekļauta vakcinēšanās kalendārā.

Kā arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas - Ģimenes vakcinācijas centrā ar ģimenes ārsta nosūtījumu.

Par vakcinēšanos pēc 18 gadu vecuma – konsultējieties pie sava ārstējošā ārsta un vakcinācijas kabinetos visā Latvijā.

CPV vakcīnas drošības profils tiek uzskatīts par labu.

Pasaules Veselības organizācijas drošības ziņojums

CPV vakcīna un drošība, Slimību Profilakses un Kontroles Centrs (SPKC)

No 2010. gada 1. septembra Latvijā ir uzsākta valsts apmaksāta 12 gadus vecu meiteņu vakcinācija pret CPV.

No 2020. gada 1. janvāra vakcinācija tiek veikta ar 9-valento vakcīnu, kas pasargā no 9 biežākajiem “augsta riska” CPV tipiem – Vakcinācija pret CPV ir valsts apmaksāta meitenēm no 12 gadu vecuma līdz pat 18.-tajai dzimšanas dienai.

No 2022. gada 1. janvāra valsts apmaksāta vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu ir pieejama 12 gadus veciem zēniem.

No 2023. gada 2. maija vakcinācija pret CPV ir valsts apmaksāta meitenēm un zēniem 12, 13, 14, 15, 16, 17 gadu vecumā.

Vakcināciju pret CPV ir iespējams veikt arī privāti, vakcīnu apmaksājot pašiem, par to konsultējoties ar savu ģimenes ārstu. Detalizētāku informāciju skatīt Zāļu Valsts aģentūras mājas lapā.