Kas ir CPV (cilvēka papilomas vīruss)?
CPV ir plaši izplatīta infekcija
CPV izraisa vairākus vēža veidus
Šī infekcija skar gan sievietes, gan vīriešus
Cilvēka papilomas vīruss (CPV) var skart gandrīz ikvienu
CPV ir ļoti izplatīts un viegli pārnēsājams. Ar to dzīves laikā var inficēties gandrīz ikviens seksuāli aktīvs cilvēks – gan sievietes, gan vīrieši. Aptuveni 80 % cilvēku dzīves laikā inficējas ar CPV, bieži pat to neapzinoties.
CPV ir vīrusu grupa, kas inficē ādu un gļotādas. Kopumā ir zināmi vairāk nekā 150 CPV tipi, no kuriem lielākā daļa nerada nopietnas veselības problēmas.
Tomēr noteikti CPV tipi var izraisīt priekšvēža un vēža saslimšanas gan sievietēm, gan vīriešiem. Tie ir saistīti ar tādām onkoloģiskām saslimšanām kā dzemdes kakla vēzis, anālā kanāla vēzis, kā arī citiem noteiktiem vēža veidiem. Neonkogēnie CPV tipi var izraisīt arī dzimumorgānu kārpas gan sievietēm, gan vīriešiem.
Pasargā sevi
Vakcinācija pret CPV un regulāras dzemdes kakla vēža skrīninga pārbaudes ir efektīvākie veidi, kā pasargāt sevi.
Kam pieejama valsts apmaksāta vakcinācija?
- Meitenēm un zēniem no 12 līdz 17 gadu vecumam
- Pieaugušajiem no 18 līdz 25 gadu vecumam
- Noteiktām riska grupām līdz pat 55 gadu vecumam
Par vakcināciju aicinām konsultēties ar savu ģimenes ārstu.
Maksas vakcinācija ir pieejama pārējām sievietēm un vīriešiem no 26 gadu vecuma. Vakcinācija par privātiem līdzekļiem tiek veikta pie ģimenes ārsta vai vakcinācijas kabinetos. Vakcinācijas izmaksas skatīt Zāļu Valsts aģentūras mājas lapā.
Par vakcināciju konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai ginekologu.
Kāpēc skrīnings ir svarīgs?
Pirmsvēža izmaiņas bieži nerada simptomus. Tāpēc skrīnings ir ļoti svarīgs, lai savlaicīgi atklātu priekšvēža un vēža izmaiņas.
Dzemdes kakla vēža skrīnings pieaugušām sievietēm no 25 līdz 70 gadu vecumam tiek apmaksāts no valsts budžeta. Sievietēm vecumā no 25 līdz 29 gadiem PAP tests tiek veikts reizi trīs gados, savukārt vecumā no 30 līdz 70 gadiem – CPV tests reizi piecos gados. Atbilstoši šīm vecuma grupām, Nacionālais veselības dienests nosūta uzaicinājuma vēstules.
Plašāku informāciju lūdzam jautāt savam ģimenes ārstam vai ginekologam.
Lasiet vairāk: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/veza-savlaicigas-atklasanas-programma
Kur vakcinēties
Sazinieties ar savu ārstu vai citu veselības aprūpes speciālistu, lai uzzinātu vairāk par CPV un citām vakcinācijas iespējām.
• Valsts apmaksātai vakcinācijai pierakstieties pie sava ģimenes ārsta.
• Pieaugušo vakcinācijai par privātiem līdzekļiem pierakstieties šeit.
Biežāk uzdotie jautājumi par CPV
CPV ir ļoti izplatīts vīruss, kas skar gan sievietes, gan vīriešus. Mūsdienās ir zināmi vairāk nekā 150 CPV tipi, no kuriem 30 tiek iegūti seksuāli transmisīvā ceļā. Atsevišķi augsta riska CPV vīrusa tipi var izraisīt ne tikai dzemdes kakla vēzi, bet arī vulvas, maksts un anālas atveres vēzi. Daži CPV tipi var izraisīt nepatīkamas, bet veselībai nekaitīgas dzimumorgānu kārpas. Vairāk nekā 80% seksuāli aktīvo cilvēku, pašiem to nenojaušot, savas dzīves laikā inficējas ar CPV. Visbiežāk vīruss neizraisa nekādus simptomus vai komplikācijas, tādēļ tā klātbūtni pat nepamanām.
Gandrīz katra seksuāli aktīva persona dzīves laikā var inficēties ar CPV. Tas visbiežāk izplatās jebkāda veida dzimumkontakta laikā. Tomēr vīruss ir tik lipīgs, ka to var arī pārnēsāt, vien saskaroties ar gļotādu un neveicot dzimumaktu.
Lielākajai daļai cilvēku imūnsistēma iznīcina CPV aptuveni divu gadu laikā, tomēr citiem tas var izraisīt patoloģiskas šūnu izmaiņas, kas var progresēt un kļūt par dzemdes kakla vēzi. Vairāki CPV tipi tiek uzskatīti par “augsta riska” tipiem. 16. un 18. tipa CPV izraisa aptuveni 70% no visiem ar CPV saistītajiem vēža gadījumiem pasaulē. Tāpēc ir ļoti svarīgi regulāri veikt dzemdes kakla vēža skrīningu, savlaicīgi atklājot CPV un agrīnas izmaiņas šūnu struktūrā.
Ar CPV vari inficēties neatkarīgi no vecuma. CPV infekcija ir izplatīta pieaugušo vidū, pirmo “pīķi” sasniedzot 18–24 gadu vecumā. Pētījumi liecina, ka sievietēm, kuras saņēmušas vakcīnu, daudz retāk tiek konstatēti ar CPV saistīti audzēji un slimības. Lielākajai daļai cilvēku CPV infekcija izzūd pati. Taču citiem tā var izraisīt patoloģiskas šūnu izmaiņas, kas var progresēt un izpausties kā dzemdes kakla vēzis. Starptautiskās veselības aizsardzības organizācijas, piemēram, Pasaules Veselības organizācija un Amerikas Vēža biedrība, iesaka veikt profilaktiskus pasākumus, tostarp regulāri veikt dzemdes kakla vēža skrīningu. Jautā savam ārstam, kā vislabāk samazināt risku saslimt ar dzemdes kakla vēzi.
Vakcīna pret CPV uzrāda labus rezultātus aizsardzībā pret vairākiem augsta riska CPV tipiem. Imūnsistēma stimulē antivielu veidošanos pret vakcīnas sastāvā esošajiem CPV tipiem, palīdzot aizsargāt pret CPV izraisītām slimībām. Tajā skaitā – samazinot risku saslimt ar dzemdes kakla vēzi. Pētījumi liecina, ka sievietēm, kuras saņēmušas vakcīnu, daudz retāk tiek konstatēti ar CPV saistīti audzēji un slimības.
No 2020. gada janvāra Latvijā bērnu vakcinācijas kalendārā pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) ir iekļauta 9-valentā vakcīna. Par valsts līdzekļiem vakcinācija pret CPV infekciju tiek organizēta pie ģimenes ārsta, un to var saņemt jaunieši, sākot no 12 gadu vecuma līdz pat 25 gadiem (ieskaitot), un pieaugušie noteiktās riska grupās.
Valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV paaugstināta riska grupām:
- sievietes no 18 līdz 55 gadiem ar dzemdes kakla adenokarcinomu in situ (AIS) un pirms vai pēc dzemdes kakla vidējas/smagas pakāpes displāzijas (HSIL) ķirurģiskas ārstēšanas;
- sievietes no 18 līdz 45 gadiem ar priekšvēža izmaiņām – CIN 2/3 (dzemdes kakls), VaIN 2/3 (maksts), VIN 2/3 (vulva) un AIN 2/3 (anālais kanāls);
- sievietes un vīrieši no 18 līdz 45 gadiem ar imūnsupresiju, tai skaitā ar HIV infekciju.
Pēc 25 gadu vecuma vakcinēšanos pret CPV ir iespējams veikt privāti, vakcīnu apmaksājot pašiem, par to konsultējoties ar savu ārstējošo ārstu vai vakcinācijas kabinetos visā Latvijā. Vakcinēties pret CPV var jebkurā vecumā.
Tāpat kā citas vakcīnas, šī vakcīna var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Visbiežāk novērotās blakusparādības deviņvalentās vakcīnas lietošanas laikā:
Ļoti bieži (var skart vairāk kā 1 no katriem 10 cilvēkiem): blakusparādības injekcijas vietā (sāpes, pietūkums un apsārtums) un galvassāpes.
Bieži (var skart ne vairāk kā 1 no katriem 10 cilvēkiem): blakusparādības injekcijas vietā (zilumi un nieze), drudzis, nogurums, reibonis un slikta dūša.
Ārstiem ir pienākums ziņot par vakcinācijas nelabvēlīgo iedarbību, lai nodrošinātu pastāvīgu vakcinācijas drošības uzraudzību, tāpēc par jebkādām novērotām blakusparādībām, lūdzu, informējiet savu ārstu.
Ar pilnu informāciju par vakcīnas lietošanu un drošību varat iepazīties šeit.
Biežāk uzdotie jautājumi ir atrodami šeit.
Biežāk uzdotie jautājumi ir atrodami šeit.
LV-NON-01286. Materiāls sagatavots 04/2026