“Man šķiet, ka ja mums ir iespēja sevi pasargāt, būtu muļķīgi to neizmantot,” saka TV un radio raidījumu vadītāja Rūta Dvinska. Viņa jau kopš bērnības ir uzticīga tradicionālajai medicīnai un uzskata, ka vakcinācija ir reāla iespēja pasargāt sevi no nopietnām saslimšanām.
Ik gadu Latvijā dzemdes kakla vēzi diagnosticē aptuveni 230 sievietēm, un katru gadu šī slimība paņem ap 110 sieviešu dzīvību. Mirstības rādītāji no ļaundabīgiem audzējiem Latvijā joprojām ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā, un gandrīz visi šie saslimšanas gadījumi ir saistīti ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV).
Mūsdienās ir iespējams sevi pasargāt no saslimšanas ar CPV izraisīta vēža, vakcinējoties un veicot regulāru skrīningu. Valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV ir pieejama ne tikai bērniem un pusaudžiem no 12 līdz 17 gadu vecumam, bet arī pieaugušajiem līdz 25 gadu vecumam un noteiktām riska grupām līdz pat 55 gadu vecumam.
Laika trūkums nav attaisnojums
Rūta atzīst, ka par preventīvās medicīnas nozīmi savā dzīvē aktīvāk sākusi domāt tikai pēc 30 gadu vecuma. Lai gan viņa nav cilvēks, kurš pie pirmā dūriena sānā tūlīt skries pie ārsta, veselība ieņem svarīgu vietu viņas ikdienā. Viņa kopā ar vīru reizi gadā veic vispārēju organisma pārbaudi, ko iespējams paveikt vienas dienas laikā. Rūta uzskata, ka tas ir īpaši piemērots risinājums aizņemtiem cilvēkiem vai tiem, kuriem nepatīk regulāri apmeklēt ārstus.
Aizņemtajā ikdienā viņai izdodas atrast laiku ne tikai pārbaudēm, bet arī fiziskajām aktivitātēm. Jau gadu viņa regulāri apmeklē sporta nodarbības, trenējoties kopā ar privāto treneri. “Kā manas draudzenes mamma mēdz teikt – vecums mūs visus kādreiz piespiedīs kustēties. Es vienmēr esmu bijusi aktīva, taču, jo aizņemtāka kļuva ikdiena, jo grūtāk bija atrast tam laiku. Tāpēc īpaši priecājos, ka man ir izdevies sportu iekļaut savā ikdienas rutīnā,” atzīst Rūta.
Labāk būt pasargātam
Runājot par vakcināciju pret CPV, Rūta stāsta, ka lēmums vakcinēties viņai šķitis loģisks un saprotams. “Mana labākā draudzene ir ginekoloģe, tāpēc par šo vakcīnu uzzināju un vakcinējos, manuprāt, krietni agrāk, nekā sabiedrībā par to sāka plašāk runāt. Es zināju, ka šāda iespēja pastāv, un, kā jau teicu, uzticos tradicionālajai medicīnai. Man šķiet – ja mums ir iespēja sevi pasargāt, būtu muļķīgi to neizmantot,” viņa stāsta.
Rūta uzskata, ka vecāku atbildība ir rūpēties par bērnu nākotni: “Mani bērni vēl nav tajā vecumā, kad šī vakcīna būtu aktuāla, taču jau tagad zinu, ka kā mamma gribētu izdarīt visu iespējamo, lai viņus pasargātu no iespējamām briesmām.”
Rūta uzsver, ka vakcinācija ir iespēja pasargāt sevi no nopietnām saslimšanām. “Ir daudzas vēža formas, no kurām mēs nevaram sevi pasargāt, taču no CPV izraisītajiem vēžiem ar vakcīnas palīdzību to ir iespējams izdarīt. Protams, tas ir katra paša lēmums, bet, ja man ir iespēja sevi aizsargāt, es to darīšu.”
Vadīties tikai pēc faktiem
Rūta Dvinska vienmēr ir paļāvusies uz zinātni un medicīnu vairāk nekā uz vienkārši “labām domām”. Viņa uzsver, ka lēmumiem par veselību ir jābūt pamatotiem ar reāliem faktiem un speciālistu viedokli. Vienlaikus Rūta neslēpj, ka publiskajā telpā joprojām trūkst kvalitatīvas informācijas: “Manuprāt, mums pietrūkst zināšanu par šo tēmu, un tas noteikti ir jāmaina.”
Valstīs, kur vakcinācija un skrīninga programmas tiek īstenotas ilgstoši un plašā mērogā, saslimstības līmenis ir ievērojami samazinājies. Zviedrijas dati rāda, ka kopējais saslimstības rādītājs valstī samazinājies no 10,4 gadījumiem uz 100 000 sieviešu 2021. gadā līdz 7,7 gadījumiem uz 100 000 sieviešu 2024. gadā, bet trīs reģioni jau atrodas zem Pasaules Veselības organizācijas (PVO) noteiktā dzemdes kakla vēža izskaušanas sliekšņa – 4 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinoši Latvijā 2024. gadā tie bija 19,2 saslimšanas gadījumi uz 10 000 iedzīvotājiem.
Zviedrijas piemērs apliecina, ka dzemdes kakla vēža izskaušana nav panākama ar vienu risinājumu, bet gan ar saskaņotu profilakses sistēmu, kur būtiska loma ir vakcinācijai, skrīningam, mediķu iesaistei un sabiedrības uzticēšanās līmenim.
Viņa aicina cilvēkus nepaļauties uz bažām vai mītiem, bet gan meklēt atbildes pie profesionāļiem. “Protams, par jebkuru vakcināciju ir vērts konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Ir svarīgi pieņemt informētu lēmumu. Man ir ļoti paveicies ar savu ģimenes ārsti – viņa tiešām iedziļinās visā, kas skar manu ģimeni,” pārdomās dalās Rūta.
Pārrunā prevenciju ar draudzenēm
Rūta atzīst, ka arī draudzeņu lokā nereti tiek pārrunāti ar veselību saistīti jautājumi – gan par valsts nodrošinātajiem skrīningiem, gan pieaugušo vakcināciju. “Man šķiet ļoti vērtīgi, ka mēs savā starpā cenšamies viena otrai atgādināt un pajautāt – vai tu biji uz pārbaudi?”
Rūta arī pauž gandarījumu par to, ka ārsti kļūst arvien proaktīvāki un palīdz sievietēm neaizmirst par svarīgāko: “Priecē arī tas, ka ginekologi seko līdzi un ikgadējās apskates laikā atgādina par pārbaudēm, kas, iespējams, palikušas nepamanītas.”
Kampaņu organizē Merck Sharp & Dohme Latvija SIA
LV-NON-01331 06/2026